Francija

Francijā ir viss! Pateikts droši, bet pamatoti. Lemjiet paši: Parīzē var jukr prārā pēc kafijas ar kruasāniem, doties arhitektūras izstādēs un muzejiem vērot impesionistu šedevrus - vai vienkārši sēdēt uz soliņa pašā mākslinieciskajā ielā Monmartrā, vērojot garāmgājējus. Nicā var sauļoties blakus slavenībām, vinnēt Montekarlo kazino, un iztērēt visu naudu vienā no labākajiem Francijas restorāniem Kannās. Korsikā Francija piedāvā nogaršot lieliskus sierus, sauli un vietējo kolorītu, talasoterapijas centros Bretaņā un Akvitānijā Jūs varat uzlabot savu veselību, bet  Luāras ielejas pilīs - iztēloties viduslaikmetu prinču un princešu dzīvesveidu. Un, protams, Jums jāizbauda franču vīni Burgindijas un Bordo reģionos. 

   

Lieliskā frnaču virtuve un izsmalcinātie vīni bieži tiek pieminēti tūristu atsauksmēs kā atpūtas Francijā īpašā rota, bet gastonomiskās tūres šajā valstī jau sen ieguva sekotājus īsto gardēžu vidū. Ziemas laikā valstī ienāk slēpošanas sporta svētki: Francijas labākie kūrorti - Kuršaveļa, Val Toransa, Meribela un Šamoni - skaitās labāko alpu kūrortu vidū. Atpūta Francijā ir neaizmirstama, unikāla un bagāta ar iespaidiem. Francijas viesnīcas piedāva augstu komforta līmeni, un pat pašas pieticīgākās pēc cenas viesnīcas apbur ar omulīgumu un mājas atmosfēru. 

  

Ceļojumi uz Franciju piedāvā unikālu iespēju izbaudīt fešeneblu jūras kūrortu sauli un pludmali vai izbaudīt slēpošanu kalnos, ienirt Parīzes atmosfērā, baudīt franču virtuvi un franču vīnus, pavadot vakaru mājīgā restorānā. Francijas kultūras un atpūtas centrs viennozīmīgi ir skaļā un haotiskā Parīze - Francijas galvaspilsēta, kas ir piepildītas ar miljoniem tūristu no visas pasaules. Francijā atrodas arī slavenā Disnejlenda. Aizraujošās atrakcijas, iemiļoto multfilmu dzīvie varoņi, krāsainās izrādes - to visu uzskaitīt ir bezjēdzīgi. Nodzīvojiet ar savu ģimeni vismaz vienu dienu pasakā! 

  

Tūres uz Franciju nav ierobežotas tikai ar Parīzes ceļojumiem, tās ir arī ekskursiju tūres Francijas provincēs, Disnejlenda apmeklējums, un tūres uz Cote d'Azur, kā arī atveseļošanās atpūta, un kombinētās tūres, kas apvieno ekskursijas un pludmales atpūtu. Vasaras periodā var atrast arī pēdējā brīža piedāvājumus. Tūres uz Franciju ir unikāla iespēja apskatīt un novērtēt šīs valsts daudzveidību!

GALVASPILSĒTAParīze

ĢEOGRĀFIJA

Otra lielākā valsts Eiropā. Tai pieder Korsika un vairākas mazākas salas Vidusjūrā, kā arī 10 aizjūras teritorijas. Kopš lielās Franku valsts laikiem 5. gs. līdz pat mūsdienām Francija ir viena no vadošajām valstīm, kurai bijusi liela ietekme visas Eiropas kultūrvēstures, intelektuālajā un ekonomiskajā attīstībā. Siera un vīnu ražošanā Francija ir otrajā vietā pasaulē. Parīze un citu pilsētu dzīvā vēsture, Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes, pilis un leģendārie vīnadārzi - tas viss kopā veido ne ar ko nesalīdzināmo Francijas dzīvesstilu.

KLIMATS

Atlantijas okeāna ietekmē veidojas maigs klimats. Okeāna piekrastē un centrālajā daļā izteiktas gadalaiku maiņas, tomēr temperatūra reti ir zemāka par 0° C. Vidusjūras piekrastē - karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas.

VALŪTA

EUR
Cenas: Transporta karte 1 nedēļai - 40-45 EUR; ieeja muzejā 3-5 EUR; pusdienas 5-10 EUR.

CEĻOTĀJIEM

Parīze Romantiskākā galvaspilsēta, valsts kultūras, politikas un ekonomikas centrs jau vairāk nekā 1000 gadus. Izjūtiet vēsturisko pilsētu - Bastīlijas laukums, Parīzes Dievmātes katedrāle, Triumfa arka, Eifeļa tornis, Marsa laukums - un apmeklējiet modernās arhitektūras rajonu La Defense. Mode, iepirkšanās un īstens Parīzes gars mājo Elizejas laukos. Bet vakarā izbaudiet burvīgo franču virtuvi, sēžot kādā no daudzajiem Parīzes omulīgajiem restorāniņiem!

Kannas Viens no lieliskākajiem Francijas kūrortiem, kuras Starptautiskais filmu festivāls pavasarī pievilina tūkstošiem tūristu!

Nica 4. gs. feniķiešu atklāta Vidusjūras piekrastes pilsēta, Franču Rivjēras centrs. Iepirkšanās centri, villas un smilšainas pludmales, neskaitāmas izklaides iespējas gan dienā, gan naktī!

Viena no skaistākajām vietām Parīzē ir Luksemburgas dārzs un pils, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam [Salomon de Brosse] radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Ilgi gan īpašniecei nenācās baudīt pils jaukumus, jo nu jau pieaugušajam Luijam pašam sagribējās valdīt, tāpēc viņš izsūtīja savu despotisko māmiņu trimdā, bet pili atdāvināja. Tā pēc karaļu gribas šis īpašums gāja no rokas rokā gandrīz divus gadsimtus līdz franču revolūcijai, kad pils pagrabos un mūros sadzina aizbēgt nepaguvušos aristokrātus. Kad izlietās dižcilšu asinis bija veldzējušas tautas taisnīguma slāpes, tad dažādie revolucionāru grupējumi jutās pietiekami spēcināti, lai sāktu savstarpēju izrēķināšanos. Nu bendes kļuva par upuriem un tos pašus ieslodzīja Luksemburgas pilī. Kamēr franči ar entuziasmu izmēģināja dažādās tautvaldības formas, pagāja gandrīz desmit gadi. Šajā jūklī pils bija krietni cietusi un ilgojās pēc īsta saimnieka. Kārtība Luksemburgas pilī atgriezās līdz ar Napoleonu Bonapartu, kas vispirms to izvēlējās par savu rezidenci, bet, kļuvis par imperatoru, pili nodeva Francijas Senāta rīcībā, kur, gan ar nelieliem pārtraukumiem, Senāts mīt vēl šodien.

Senāts pieņem organizētu grupu apmeklējumus. Par tiem gan savlaicīgi jāvienojas pa tālruni 0033 1 42 34 20 60. Reizi gadā, nacionālā kultūras mantojuma dienā, Luksemburgas pili var iekļūt arī vienkāršie mirstīgie. Atliek vien vairākas stundas pastāvēt rindā, lai tad gluži kā ārvalstu prezidents vai ministrs dotos augšup pa ar sarkanu paklāju klātajām goda kāpnēm un nonāktu salonos, kurus rotā Delakruā, Jordensa un Morisa Denī griestu gleznojumi. Taču vissvētākā vieta ir Senāta asamblejas zāle. Veroties izcilāko senatoru krūšu tēlos un lasot mazās metāla plāksnītes, kas piestiprinātas pie bijušo senatoru Igo, Šatobriāna un citu dižgaru galdiem, rodas nojausma par vēstures svaru, kas koncentrējies Luksemburgas pilī. Arī Latvija šajā zālē ir atstājusi savu zīmi. 2002.gada 2.oktobrī Senātu svinīgi uzrunāja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tādu godu Senāts pēdējā desmitgadē ir parādījis tikai trīs valstu vadītājiem - Vācijas kancleram H.Kolam, Kanādas premjerministram Ž.Kretjenam un Čehijas prezidentam V.Havelam.

Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkeim. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli. Tajā 2002.gada vasarā notika Ilmāra Blumberga izstāde «Aīda.Burvju flauta». Izstāde lieliski iederējās Luksemburgas dārzā demokrātiskajā gaisotnē. Ikdienas simtiem cilvēku iegriezās milzīgajā, stiklotajā telpā, lai pabūtu kopā ar Blumberga mākslu.

JŪSU INTERESES PĀRSTĀV

  • LR vēstniecība, 6, Villa Said, 75116 Paris, tālr. (33) 1 536 458 10
  • Policijas tālr. - 17
  • Medicīniskās palīdzības tālr. - 15