Austrija

InformācijaparAustriju

Oficiālaisnosaukumsundibināšanasdatums
Austrija(vācuvalodā – Österreich), oficiālaisnosaukumsAustrijasRepublika(RepublikÖsterreich) — valsts, kasatrodasEiropascentrā.
Austrijas Republika tika izveidota 1918. gada novembrī pēc Austroungārijas monarhijas sabrukuma.
Galvaspilsēta un lielākās pilsētas
Vīne (1 600 000 iedzīvotāju) – galvaspilsēta un lielākā pilsēta, arī Austrijas ekonomiskais un kultūras centrs. Pilsēta atrodas abos Donavas upes krastos, bet tās priekšpilsētas sniedzas līdz pat slavenajam Vīnes Mežam. Brīnišķīgas rezidences, pilis, parki un baznīcas pārvērš Vīni par vienu no diženākajām Eiropas pilsētām.
Grāca (240 000 iedzīvotāju) ir otra lielākā Austrijas pilsēta, Austrijas federālās zemes -Štīrijas galvaspilsēta. Pilsēta atrodas Mūras upes krastos, auglīgajā Grācas baseinā, veido nozīmīgu rūpniecības, tirdzniecības un mācību centru.
Linca, kas atrodas Donavas krastos, kalpo kā Augšaustrijas federālās zemes administratīvais centrs; Linca ir rūpniecības centrs un ostas pilsēta.
Viena no skaistākajām Austrijas pilsētām – Zalcburga (134 000 iedzīvotāju) atrodas Zalcahas upes krastos, Alpu kalnu pakājē. Zalcburga pazīstama kā Mocarta pilsēta, jo šeit dzimis Mocarts; pilsēta slavena ar saviem mūzikas un teātru festivāliem.
Insbruka atrodas Innas upes krastos, augstu Tiroles Alpos, sporta centrs.
Ģeogrāfiskais novietojums
Austrija atrodas pašā Eiropas centrā. Ziemeļu daļā tā robežojas ar čehiju, ziemeļaustrumos ar Slovākiju, austrumos ar Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju, Itāliju un Šveici, rietumos – ar Lihtenšteinu, Šveici un Vāciju. Lielu teritorijas daļu aizņem Alpi un to priekškalni, augstākais punkts – Grosglokners (3797 m). Kopējā platība 83,8 tūkst. kv.km.
Valodas
Oficiālā valoda – austriešu, kas būtiski atšķiras no vācu valodas. Sarunvaloda – vācu valodas austriešu dialekts; valstī ir daudz vietējo dialektu. Literārā vācu valoda galvenokārt tiek izmantota kā rakstu valoda vai oficiālos gadījumos, kā arī sarunās ar ārzemniekiem. Vietējās ietekmes rezultātā izveidojusies arī savdabīga izruna un gramatika.
Naudas vienība
Valsts naudas vienība, tāpat kā visās ES valstīs no 2002.gada ir eiro. Austrijas viesnīcās, restorānos un veikalos var norēķināties ar kredītkartēm. Tomēr ieteicams jau iepriekš noskaidrot vai Jūsu kredītkarti pieņems.
Lielākā daļa ceļojumu biroju un viesnīcu veic naudas maiņu. Austrijā bez ierobežojumiem var ievest nacionālo un ārzemju valūtu.
Sakari
Valsts kods: +42; Dažu pilsētu kodi: Vīne (1), Grāca (316), Linca (70), Zalcburga (662), Insbruka (512).
Laika josla
Atpaliek par 1 stundu
Ēdieni un dzērieni
Austrijas nacionālā virtuve apvieno Itālijas, Ungārijas, Spānijas un pat Turcijas kulinārijas tradīcijas.
Pateicoties austriešiem plaši pasaulē pazīstami kļuva cepumi, ruletes un slavenā ābolu strūdele – ābolu pīrāgs. Visgardākais Tiroles ēdiens ir sacepums no kartupeļiem, miltiem, gaļas un tiroliešu speķa, kā arī augļu knēdeļi, kas pagatavoti no kartupeļu mīklas. Štīrijā – sautēta gaļa ar garšvielām un garšaugiem. Karintijā dievina vareņikus ar biezpienu, kā arī ar foreli.
Veselības jautājumi
Austrijā ir labi attīstīts medicīniskās palīdzības dienests. Visos apdzīvotos punktos ir medicīnas kabineti un aptiekas. Ir arī aptiekas, kas strādā pa naktīm un brīvdienās. Informāciju par neatliekamo medicīnisko palīdzību var saņemt policijas iecirkņos. Visos kalnu kūrortos ir glābšanas dienesti.
Zvani ārkārtas situācijās
Ugunsdzēsības dienests: 122;
Policija: 133;
Ātrā palīdzība: 144;
Ceļu avāriju dienests: 120, 123;
Autovadītāja tiesības
Automašīnu īrei Jums būs nepieciešamas starptautiskās tiesības un kredītkarte. Par braucienu pa autostrādēm un ātrgaitas šosejām tiek ieturēts nodoklis (pat pilsētās).
Kuģošana pa Donavu ilgst no Lieldienām līdz oktobra beigām.
Braucieniem pa valsti var izmantot autobusus un vilcienus. Pilsētu transports – autobusi, tramvaji, metro (“U-Bahn”) Vīnē un ātrgaitas dzelzceļi (“S-Bahn”). Biļete derīga braucienam vienas stundas laikā (brauciens vienā virzienā). Biļeti, kuru iegādājas tieši autobusā (tramvajā), ir nedaudz dārgāka kā to iegādājoties kasēs vai avīžu kioskos. Ir vairāku veidu biļetes – 1 dienas, 3 dienu, nedēļas, mēneša. Vienreizējās biļetes jākompostrē.
Elektrība
220 Volti, rozetes var būt ar trīs dakšiņām, pārejas var nopirkt veikalos vai iznomāt viesnīcās.
Banku un tirdzniecības iestāžu darbalaiks
Bankas parasti strādā no 8:00-12:00 un 13:30-15:00 – pirmdienās, otrdienās, trešdienās un piektdienās, bet ceturtdienās strādā parasti no 8:00 līdz 12:30 un no 13:30 līdz 17:30.
Veikali atkarībā no specializācijas un reģionālajiem darba laika nosacījumiem strādā dažādi. Parasti veikali ir atvērti no 8.00 līdz 18.00, pie kam daļa no tiem var būt slēgti pusdienlaikā uz 1-2 stundām. Sestdienās veikali strādā no 8.00 līdz 12.00. Lielajās pilsētās un tūristu centros līdz 17.00.
Dzeramnauda
Restorānos pieņemts dot dzeramnaudu 10-15% apmērā no rēķina (ja rēķinā nav norādīta samaksa par apkalpošanu), citos gadījumos – 5-10%. Nesēju pakalpojumi stacijās un lidostās tiek apmaksāti pēc fiksētiem tarifiem, nesējiem viesnīcās – 10 centus par vienu bagāžu.

Kad apmeklēt?

Valsts kalnainais reljefs sniedz ne tikai skaistas ainavas, bet arī daudzveidīgus klimatiskos apstākļus. Dienvidos ir gandrīz Vidusjūras klimats, austrumu daļa atrodas kontinentālā klimata ietekmē, bet kalnos ir skarbas ziemas un karstas vasaras.
Vidējā temperatūra janvārī no -1 ºC līdz -5º C, vasarās +15 ºC līdz +18 ºC, dienvidos līdz +25 ºC – +27 ºC. Augstkalnu rajonos sniegs saglabājas 7-8 mēnešus. Austrijas līdzenumu daļā klimats ir silts un diezgan mitrs (700—900 mm nokrišņu gadā).
Plašāka informācija par Austrijas klimata īpašībām ir pieejama portālā The Best Time To Visit.

Ko apskatīt?

Kultūra un muzeji Austrijā
Daudzi muzeji Austrijā veltīti slaveniem mūziķiem. Pie tādiem pieder divi muzeji-mājas, kas veltīti Mocartam (Zalcburgā), Brāmsa māja Mjurcušlagā un daudzie memoriāli Vīnē, star kuriem ir arī četri muzeji-mājas, kas veltīti Bēthovenam. Austrijā ir daudz arhitektūras pieminekļu – katedrāles, pilis un klosteri. Galvenās mākslas bagātības glabājas Vīnes muzejos: Šenbrunā – Austrijas imperatoru rezidencē, Albertīnes galerijā un Mākslas vēstures muzejā. Vīne: vēsturiskais centrs – šeit atrodas: Pils laukums, Deviņu Eņģeļu Kora baznīca “, vissenākā Vīnes baznīca – Svētā Rupehta baznīca, Marijas baznīca, Svētā Stefana laukums ar slaveno katedrāli, kura vārdā nosaukts laukums, „Albertīnes” muzejs, kurā glabājas 200.000 mākslas darbu oriģinālu un daudzi citi.
Šenbruna – Habsburgu dinastijas vasaras rezidence noteikti jāiekļauj apskatāmo objektu sarakstā. Līdzīgi kā Pēterhofa un Versaļa, tas ir arhitektūras un dabas ansamblis, kurā parks kļūst par pils turpinājumu. Šenbrunā ir atvērta ratu-ekipāžu izstāde. Franču parks rotāts ar mitoloģiskām skulptūrām un skaisto Neptūna strūklaku uzkalna pakājē. Jums ir iespēja apmeklēt pils vasaras teātri, kā arī vairākus muzejus un zoodārzu.
Prāters – Prātera un viens no Vīnes simboliem ir Riesenrad – milzīgs panorāmas ritenis, kuru būvējis angļu inženieris Valters Basets 1896-97 gados par godu imperatora Franča Jozefa I jubilejai. Paceļoties vienā no panorāmas riteņa vagoniņiem 65 m augstumā Jūs varēsiet aplūkot skaisto Vīnes panorāmu. Šeit Jūs atradīsiet visdažādākās izklaides jebkuram vecumam – „šausmu ceļš”, karuseļi, šautuves, mūsdienīgas atrakcijas ar elpu aizraujošu ātrumu un apgriezieniem gaisā.
Loka bulvāris (Ringstrasse), šeit Jūs atradīsiet daudz interesantu ēku: neogotisko Rātsnamu – Vīnes Rātsnamu, grieķu stilā būvēto Parlamentu, vispazīstamāko Vīnes dramatisko teātri – Burgtheater, Vīnes muzikālo meku – Vīnes operu, kur februārī notiek visslavenākā Austrijas balle – operas balle, mākslas vēstures muzejs un dabas vēstures muzejs, kā arī dažādi parki.
Hundertvasera ēka – Šīs ēkas arhitektūrā praktiski nav taisnu līniju. Nelīdzenas grīdas un kāpnes simbolizē meža un kalnu takas, bet liektās, nevienmērīgi apmestās un nokrāsotās sienas atgādina aizkarus. Ēkas iekšējo sienu un grīdu apdarē dominē dabas motīvi, dažādu aplikāciju veidā, bet uz visām plakanajām virsmām uzbērta zeme un iestādīti augi.
Seegrotte pazemes ezers – vislielākais pazemes ezers Eiropā. Dabas izmaiņu rezultātā Lejasaustrijas dienvidos izveidojies viens no iespaidīgākajiem Zemes dabas pieminekļiem. Seegrotte pazemes ezers atrodas Hinterbruhl pilsētā. Bet iesākās viss 1922.gadā. veicot spridzināšanas darbus Hinterbruhlas ģipša šahtā no tā dēvētā „ūdens maisa” tika izlieti vairāk kā 20 miljoni litri ūdens. Ūdens aizplūda pazemes ejās. Pateicoties šai ūdens noplūdei radās Eiropas lielākais pazemes ezers. Darbi šahtā tika pārtraukti un šahta slēgta.
Tikai XX gadsimta 30-jos gados starptautiskā speleologu grupa no jauna atklāja pazemes ezeru, aprakstot neatkārtojamo zemūdens pasauli, ūdens un grunts spēles, kas rada neaizmirstamus iespaidus. Sajūsmināti par redzēto speciālisti izrādīja iniciatīvu un radīja iespēju, lai ikviens varētu aplūkot šo reto un skaisto vietu. 1932.gadā pirmo reizi atvēra pieeju pazemes ezeram. No šī laika Seegrotte pazemes ezers kļuvis par vienu no galvenajiem tūristu apskates objektiem. Tikai pagājušajā gadā vien to apmeklēja 250.000 cilvēki no visas pasaules.
Antīkā Austrija – Karnuntum arheoloģiskais parks – Viens no interesantākajiem Austrijas apskates objektiem, tas atrodas starp Vīni un Bartislavu. Parks atrodas Petronell-Carnuntum un Bad-Deutch-Altenburg pilsētu teritorijā, seno tirdzniecības vietu krustpunktā, tieši Donavas dienvidu krastā kādreiz atradusies romiešu provinces galvaspilsēta. Šeit Jūs varēsiet iepazīties ar Karnuntumas vēsturi.
Austrijā ir labi attīstīts tūrisms. Valsti ik gadu apmeklē 10 milj. cilvēku. Bez lieliskās ziemas atpūtas iespējām Jūs atradīsiet arī daudz ko citu. Kā visās vecajās pilsētās, arī Vīnē ir sava Vecpilsēta, kas atrodas ap viduslaiku cietoksni. Blakus tai atrodas Vīnes simbols – Sv.Stefana katedrāle (XII-XIV gs.). Viena no Vīnes centra iezīmēm – daudzie pieminekļi, kas veltīti šeit kādreiz dzīvojošiem komponistiem: Mocartam, Bēthovenam, Šūbertam, Brāmsam, strausam u.c.
Austrijas galvaspilsētā ir ļoti daudz interesantu muzeju, tādi kā Mocarta un Freida muzeji – mājas, mākslas vēstures, tehnikas, folkloras un etnogrāfijas, dabas, XX gs muzeji un Austrijas galerija.

Līdztekus tam, interesanti būs iepazīties ar rātsnamu (1872 – 1883), Burgteātri (1874 – 1888), Parlamenta ēku (1883.g.) un Vīnes Operu (1861 – 1869). Hofburgu dinastijas pils, baroka Karlskirkes baznīcu (1739 g.), Štadpark, Belvederes pili ar parku, imperatoru Šonbrunas vasaras pili , kas atrodas netālu no Vecpilsētas.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem interesanti būs apmeklēt pasaules vecāko zoodārzu, kas dibināts 1752.gadā. Vīnes lepnums – skaistie parki, kas ir tik ļoti dažādi. Viens no pazīstamākajiem parkiem ir Vīnes Mežs, kas daļēji izvietots Austrum Alpu priekškalnēs. Zalcburga – otrā lielākā Austrijas pilsēta, Zalcburgas zemju galvaspilsēta. Lielākā daļa šo pilsētu pazīst kā Mocarta dzimteni. Ģeniālais komponists šajā pilsētā nodzīvoja 25 gadus no saviem 35 dzīves gadiem. Zalcas upes krastā saglabājusies viņa māja, kurā tagad atrodas muzejs. No 1920.gada pilsētā norisinās muzikālie festivāli, kas piesaista mūzikas mīļotājus no visas Eiropas.
Vēl Zalcburgā Jums ir iespēja apmeklēt Sv. Pētera klosteri (VII gs.), Mirabelas pili, interesanto Helbrunas pili ( Austrijas Pētrehofa), Hoen –Zalcburgas cietoksni (XI gs.), XVII gs. katedrāli. Grāca ir slavena ar XI gs. pili, Tevtonas bruņinieku katedrāli (XIII gs.), XVI gs. baznīcu.
Lincas galvenie apskates objekti – Trīsvienības kolonna (1723.g.), XVII gs. katedrāle. “Alter Dom”, XV gs. pils.
Insbruka – Eiropas alpīnisma un kalnu slēpošanas sporta centrs. Divas reizes šeit norisinājušās Olimpiskās spēles (1964. un 1976.gadā). Tūristiem šeit būs interesanti iepazīties ar Fjūrstenburgas (Fürstenburg) pili ( XV gs.), Franciskāņu katedrāli (XVI gs.) un imperatoru pili (XVII gs.).

Kas notiek?

Īsta paradīze sporta mīļotājiem un tiem, kas vēlas atpūsties dabā. Slavenie slēpošanas kūrorti, kur var atpūsties visa ģimene – šeit ir gan slēpošanas un snovborda trases iesācējiem, gan profesionāļiem.
Tāpat šeit norisinās pasaules mēroga sacensības, tāpēc vienmēr iespējams apvienot aktīvu atpūtu ar dažādu. Austrijā ar aktīvo sportu iespējams nodarboties visu gadu. Braucieni ar velosipēdiem pa kalniem, raftings pa kalnu upēm, lidojumi ar deltaplānu, klinšu kāpšanas maršruti – katrs šeit varēs atrast nodarbošanos pēc savas izvēles.
Nozīmīgāko notikumu kalendārs
1.janvāris – Jaungada diena,
6.janvāris – Zvaigznes diena,
Aprīlis-maijs – Otrās Lieldienas
1.maijs – Darba svētki,
Maijs –Debesbraukšanas diena, Otrie Vasarsvētki, Corpus Christi svētki,
15. augusts – Debesīs uzņemšanas svētki,
26. oktobris – Austrijas nacionālie svētki,
1.novembris – Visu svēto diena,
8.decembris – Šķīstās ieņemšanas svētki,
25.decembris – Ziemassvētki,
26. decembris – Svētā Stefana diena

Vēsturiski izveidojies, ka Austrija sevī ir uzņēmusi visdažādāko kultūru tradīcijas: romāņu, vācu, slāvu. Tieši tas arī daudzu gadsimtu garumā noteica austriešu kultūras oriģinalitāti un valdzinājumu, kā arī svinēšanas tradīcijas.
Austriešu dvēsele, gluži kā jebkura cita, ir pārpilna ar pretrunām. No vienas puses mazā alpu tauta vienmēr ir neapmierināta ar dzīvi, par ko liecina slavenie austriešu „žēlošanās” vai „gaušanās”. Pie tam austriešiem par to patīk pašiem par sevi pasmieties. No otras puses austrieši lieliski pārvalda mākslu dzīvot un izbaudīt dzīvi, spēj radīt svētku atmosfēru paši sev un arī atbraucējiem. Papildus oficiālajiem valsts svētkiem, visās lielākajās Austrijas pilsētās atzīmē arī savus svētkus. Un, protams, Austrija nebūtu Austrijas bez daudzajām ballēm, kas katru gadu norisinās Vīnē.
Austrijā ir 13 valsts svētki. Pie kam 10 no tiem ir reliģiskie svētki un tie tiek svinēti pēc katoļu pasaulē pieņemtā gregoriāņu kalendāra ( 78% valsts iedzīvotāji ir katoļi). Starp šiem svētkiem ir – Lieldienas, Ziemassvētki, Vasarsvētki, Debesbraukšanas diena un citi. Parasti reliģiskos svētkos dāvina labus, skaisti noformētus Bībeles izdevumus, lūgšanu krelles un ladankas u.c. Pēc katoļu tradīcijas bērnus apdāvina arī pie pirmā dievgalda.
Vispārīgi ņemot, Vīne un visa Austrija ir divas dažādas pasaules, ar dažādām ieražām un tradīcijām. Katrā federālajā zemē ciemojas un dāvina dāvanas savādāk. Vīnieši vienmēr ciemos dodas ar nelielām dāvaniņām. Parasti tas ir vīns un ziedi, dažreiz – mazi suvenīri. Visas vīniešu dāvanas parasti ir praktiskas. Kaut arī galvaspilsētas iedzīvotāji bez tradicionālās šokolādes un cepumiem var uzdāvināt draugiem kaut ko citu, tad uzdāvinātā lieta noteikti būs noderīga tieši šajā mājā. Vīnieši atzīst divus lielus svētkus: Ziemassvētkus un dzimšanas dienu.
Parasti dzimšanas dienā vai jubilejās dāvina individuālas dāvanas, bet, ja tomēr, starp cilvēkiem, kas kopā mācās vai strādā, ir izveidojušās uzticības pilnas attiecības, austrieši uzskata par pilnīgi pieņemamu dāvināt kopējas dāvanas. Austriešiem nesagādā grūtības pateikt , ko viņi vēlas saņemt dāvanā, tā atvieglojot grūto dāvanu izvēles procesu.